Pēc bufetes mēs apmeklējām Walmart, vareno un ļauno megakorporāciju. Walmart – pēc daudziem rādītājiem pasaules lielākā kompānija ar 351 miljarda ieņēmumiem un 11 miljardu peļņu. Tā ir gigantisku lielveikalu ķēde, kuros tiek pārdots viss. Ļauna tā ir tāpēc, ka izmanto questionable business practices, pa mūsu prātam – apšaubāmas biznesa metodes. Nocitēšu piemērus, ja jums slinkums vērt saiti vaļā: arodbiedrību apspiešana un nepieļaušana, nelegālo imigrantu nolīgšana un to ekspluatācija uz pilnu klapi ASV, bērnu un pieaugušo pusvergu darbs rūpnīcās preču ražotājvalstīs, nospļaušanās uz ekoloģiju un spiediens uz piegādātājiem, kuri ir spiesti atdot preci par ārkārtīgi zemu cenu vai nepārdot to tīklā vispār. Tāpat Walmart patīk lielīties ar savu kristīgo izcelsmi un, no tā izrietot, pakļaut cenzūrai diskus un žurnālus, kas tajā tiek pārdoti. Pēc izmēriem Walmarti parasti ir kā vairāki futbola laukumi. Tāda uzbūvēšana reģionā masveidā izputina nelielus veikalus un fabrikas. Strādā Walmartā parasti melnādainie un latīņamerikāņi, bieži vien nelegāļi. Kā likums, viņi ir slikti apmācīti un nespēj palīdzēt apmeklētājam. Amerikāņi par to visu ir lietas kursā – tie, kas apzinīgāki, cenšas uz Walmart neiet, bet uz dzīves kvalitātes pazemināšanās draudu fona vergu ekspluatācija no Walmart puses kaut kā nobāl.
"Zemo cenu augstā cena"
Tagad par labo – vismaz no patērētāja skatpunkta, kāds savas dvēseles pamatā vienmēr ir amerikānis. Cenas ir ļoti zemas, kaut kāda izvēle ir, nopirkt var visu – pārtiku, apģērbu, elektroniku, zāles. Es nopirku peldšortus, džinsus par 5$, vitamīnu bundžu ar 300 tabletēm, šortus un džinsus, kā arī skuvekli Gillette Fusion ar pieciem asmeņiem, kuru jau sen gribēju izmēģināt. Interesanti, ka uz pielaikošanas kabīni līdzi var ņemt ne vairāk kā 6 priekšmetus – kāpēc tieši šāds skaitlis, nav saprotams.
Ja kāds vēl līdz šim nav lietas kursā, parastās peldbikses Amerikā nēsā tikai geji vai izlaidīgi pleiboji.
Parastās peldbikses pa kreisi un peldšorti pa labi
Ja negribat, lai jūs par tādu noturētu, nāksies valkāt "ģimenes peldbikses" līdz celim. Amerikāņu mentalitāte ieēdas pat mūsu tautiešos, kas padzīvojuši ASV. Tā, piemēram, viens parasts krievu vārds, kas apzīmē noteiktu cilvēku tipu, izraisa apkārtējos nervu tiku un vēlmi panikā atskatīties. Izskatās tik smieklīgi, ka es pat aizņēmos speciālu terminu no "Harija Potera" – "Tie, kurus nedrīkst saukt vārdā". Vēl jo vairāk – nosauksi, bet šis pieskries un ievilks ar beisbola nūju. Ne velti rajoni, kur dzīvo tādi biedri, tiek uzskatīti par sliktiem, un dzīvokļi tajos maksā mazāk.
Walmartā es sastapos vēl ar vienu smieklīgu lietu – bikšu krāsu diferenciāciju. Taču ne tajā nozīmē, kādā mēs esam pieraduši šo terminu uztvert, bet daudz prozaistiskākā. Pakaramie, uz kuriem karājas drēbes, ir marķēti ar birkām, kur norādīts izmērs. Bet šīs birkas ir dažādās krāsās, atkarībā no izmēra. Tas, bez šaubām, ir ģeniāli un ārkārtīgi ērti. Žēl, ka mans XL izmērs sastopams kaut kā retāk nekā pārējie.
Neiztika arī bez devīzēm. Jocīgais "Always Low Prices, Always" ("Vienmēr zemas cenas, vienmēr") ar daunisma nokrāsu tika izmantots iepriekšējos 19 gadus, bet joprojām daudzviet karājas. Iestājoties finansiālajam saspringumam ASV, to nomainīja "Save Money Live Better", proti, "Ietaupi un dzīvo labāk". Nevarētu teikt, ka svaigi, toties vienmēr aktuāli.
"Iepērkos, tātad eksistēju"
Ja reiz aizgājusi tāda plostošana, nevar nepieminēt patērētāju sabiedrību. Tā kā mums ir it kā Eiropa, un arī Vācijā esmu bijis, es domāju, ka labi saprotu, par ko ir runa. Bet tikai pēc vizītes ASV es "apzinājos visu enterpraiza dziļumu", © grupa "Centr". Uz Medisonas pilsētu ar 300 tūkst. iedzīvotāju ir vismaz 9 milzīgi lielveikali, no kuriem katrs izmēros ir vairākas reizes lielāks par jebkuru no Daugavpils lielveikaliem. Tas pat neskaitot daudzus citus specializētos veikalus un gandrīz bezgalīgu skaitu restorānu. Tā, starp citu, ASV sauc jebkuras sabiedriskās ēdināšanas iestādes, no ieskrietuvēm a-la McDonalds līdz nopietniem iestādījumiem.
Amerikāņi, pats par sevi saprotams, pērk daudz. Bet to nav tik viegli izskaidrot, ņemot vērā šādus faktus. Nekvalificēts strādnieks saņem tikai 6-8$ stundā pirms nodokļu nomaksas. Mūsu cilvēkiem patīk pasapņot par to, cik labi dzīvojas aiz dīķa, pakritizēt mūsu cenas un algas. Daļa patiesības tajā ir, taču nepadodieties ilūzijai, ka jebkurā Rietumu valstī visapkārt ir paradīzes dārzi, kur tek piena upes ķīseļa krastos. 8$ stundā ir tikai 400-500 latu mēnesī. Tagad iedomājieties, ka produktu cenas ir tādas pašas kā pie mums, pakalpojumiem – pusotru līdz divas reizes augstākas, bet dzīvokļiem vispār astronomiskas, it īpaši pēc Daugavpils mērauklas. Vairs neliekas tāda baigā paradīze, vai ne? Tiesa, nospiedošais vairākums amerikāņu tomēr saņem vairāk, bet, pēc maniem aptuvenajiem aprēķiniem, 800-1000 ls tiek uzskatīta jau par nesliktu algu. Saņemt tādu var tikai tad, ja tev ir kaut kāda izglītība vai vēlme smagi rukāt rūpnīcā.
ASV nacionālais parāds
Uz manu spriedumu un aprēķinu zinātniskumu vai pat adekvātumu nepretendēju, bet izskaidrot patēriņa karaļvalsti var tikai uz tā rēķina, ka arī bagāto ir ne mazums un viņiem ir iespēja palutināt savu gaumi. Bet nabagajiem ir bezgalīgi kredīti. Ja kāds nav lietas kursā, ASV pilsoņu parādi sastāda 9 triljonus dolāru un nepārtraukti aug. 22% no šīs summas ir ārējais parāds citām valstīm. Proti, ne tikai atsevišķi cilvēki dzīvo uz parāda, bet gan visa valsts, turklāt jau daudzus gadus. Brīnīties vai krist panikā nevajag – mūsdienu ekonomika ir tik sarežģīta, ka nav iespējams precīzi pateikt, vai tas ir labi vai slikti. Smieklīgi ir tas, ka Amerika ekspluatē visu pasauli par tās pašas naudu.
12-pack
ASV viss ir ne tikai spilgts un apkārts ar lozungiem, bet arī liels. Amerikāņi dievina "ekonomiju", no šejienes milzīgie iepakojumu izmēri. Parastā sulas paka ir lielāka par 2 litriem, gāzētais ūdens tiek pārdots 12-pack, tas ir, 12 alumīnija bundžu komplektos. Pie mums reti sastopamie visādu preču iepakojumi, uz kuriem gozējas uzraksts "Ekonomiskais", izraisītu amerikānim veselīgus smieklus. Ekonomisks – tas nozīmē pusbagāžnieka lielumā, un bagāžnieki te ir lieli. Maksimālais saldējuma iepakojums, ko esmu redzējis Latvijā, ir 3 litri, un arī tad tikai Rīgā. ASV gigantiski saldējuma spaiņi pa 5 un vairāk litriem ir norma. Parasts pircējs no veikala aiziet ar pilniem produktu ratiņiem, vai pat ar diviem. Grūti teikt, cik tas vispār ir attaisnojami. Ir taču skaidrs, ka prāvu daļu no nopirktā apēst nepaspēs/negribēs un vēlāk izmetīs. Piedevām, ja tu mazāk nopirksi – mazāk arī apēdīsi, kas tev pašam nāks tikai par labu.